Mājās gatavoti maršmalovi jeb Anna plosās virtuvē

    Recepte, kura ir neticami vienkārša, toties uztaisa tādu bardaku virtuvē, ka saturies! Šis bija mans pirmais maršmalovu eksperiments un esmu sapratusi, ko darīju nepareizi. Tiklīdz būšu uz kājām un varēšu atjaunot želatīna krājumus, tā ķeršos pie receptes pārstrādāšanas, bet pašlaik padalīšos ar darba gaitu un saviem komentāriem par katru soli. Nesabīstaties no ārprātīgi garā raksta, gatavošana aizņēma apmēram pus stundu.

Ko es izmantoju:
     * ~30g želatīnu
     * 3 1/2 glāzes cukuru
     * glāzi ūdens
     * pūdercukuru

Ko vēl vajadzēja:
     * sīrupu (par kuru ir vesels stāsts)
     * 1/4 tējkaroti sāls (to es vienkārši aizmirsu)
     * vaniļas ekstraktu

Pagatavošana:
     Tātad, par sīrupu. Pirms gatavošanas es veicu īstu izpēti internetā, un biju diezgan šokēta, ka latviski nebija pieejama neviena maršmalovu recepte. Tātad, man nebija variantu, vienkārši jāmēģina atkost angliskās. Gandrīz visās receptēs minēta tāda sastāvdaļa kā light corn syrup, un, kā man izdevās noskaidrot, tāds pieejams tikai specializētos amerikāņu veikalos. Skan smieklīgi, bet tiešām, amerikāņiem ir daudz tādas gatavošanas sastāvdaļas, kuras nopietni atvieglo viņu dzīves (piemēram baking m&m's, kuras cepumiem). Zaudējusi cerību šādu sastāvdaļu atrast Latvijā, jo īpaši Kuldīgā, meklēju recepti bez sīrupa. Atradu tādu, kurā izmantots agaves sīrups, bet minēts, ka var aizstāt pagatavojot vairāk cukura sīrupu. Vēlāk noskaidroju, ka corn syrup vietā var izmantot jebkuru citu sīrupu un pat medu. Bet tas nākamajai reizei.
     Un visbeidzot, pie gatavošanas. Želatīnu aplej ar pus glāzi auksta ūdens. Noliekam maliņā. Katliņa lej otru pus glāzi ūdens, klāt pievieno visu norādīto cukura daudzumu un uz lēnas uguns vāra sīrupu. Te es pieļāvu kļūdu - baidoties piededzināt, pie pirmajiem burbulīšiem ņēmu nost, kā rezultātā cukurs nebija līdz galam izkusis. Sīrups ir jāvāra līdz katliņa maliņās vairs nav cukura graudiņi.
    Lielā blodā liek želatīnu, kurš pa šo laiku būs pārvērties klucī. Par to var nesatrauktis, ar mikseri nedaudz sasmalcinam. Tad, nepārtraukti kuļot ar mikseri, lēni jālej klāt karstais cukura sīrups. Jāputo līdz masa paliek balta un bieza. Orģinālreceptē bija norādītas 10-15 minūtes, bet man tā bija īstajā konsistencē jau pēc piecām minūtēm, un, baidoties nokaut mikseri, putošanu pārtraucu.
    Masa jālej cepešpannā, kura izklāta ar cepamo papīru un tas apkaisīts ar pūdercukuru. Iesaku izvēlēties nelielu pannu ar augstām malām. Man tā bija liela un sekla, tāpēc iznāca mini maršmalovi. Tātad, lejam masu cepešpannā un ļaujam sacietēt vismaz 2 stundas. Nevajag sabīties, ja sākumā tā izskatās pēc jau kožļātas kožļenes.
    Īstas problēmas sagādā izmantoto trauku mazgāšana. Miksera slotiņas uz nakti atstāju siltā ūdenī, bet bļodā esošajiem pārpalikumiem ļāvu sacietēt un tad tos nokasīju. Citādāk gumijaino masu ir ārkartīgi grūti nomazgāt.
     Kad pagājušas vismaz 2 stundas, sacietējusī masa bagātīgi jāapkaisa ar pūdercukuru un jāsagriež. Visus gabaliņus vēlreiz jāapviļā pūdercukurā.
    Mājās gatavotie maršmalovi nav sliktāki kā pirktie - tos var gan cept uz iesmiņiem ugunskurā (kā to amerikāņu filmās dara, es izmantoju koka irbulīti un sveci), gan iebērt karstā kakao, gan ēst tāpat. Iesaku uzglabāt slēgtā traukā, citādāk tie ātri paliek cieti.

Lai labi garšo,
Anna.

Šokolādes cepumi ar sviesta krema pildījumu

     Kopš pēdējā ieraksta ir pagājis laiciņš, bet eksperimentus virtuvē neesmu pametusi. Kā jau solīju, izmēģināju bildītē redzamos cepumus un tā kā Georgs tos nosauca par garšīgākajiem cepumiem pasaulē, recepti atzīstu kā izdevušos un nododu tālāk. Gatavošanā nav nekā sarežģīta, tomēr ķēpāšanās diezgan liela, tāpēc nepacietīgajiem neiesaku.

     Vēlos atzīmēt, ka šo recepti tulkoju no angļu valodas, viņi daudzumus mēra kausiņos, kurus es pārvērtu par glāzēm, tāpēc lielākā daļa no daudzumiem būs glāzēs, ne gramos.

Vajadzēs:

     Cepumam:

     * 1 1/4 glāze miltu

     * 1/2 glāze nesaldināta kakao

     * 1 tējkarote sodas

     * 1/4 tējkarote cepamā pulvera

     * 1/4 tējkarote sāls

     * 1 līdz 1 1/2 glāze cukura (skatīt piezīmi par cukuru receptes sākumā)

     * 200 g nesālīta sviesta (istabas temperatūrā)

     * 1 liela ola

     Pildījumam:

     * 150 g nesālīta sviesta (istabas temperatūrā)

     * 250 g izsijāta pūdercukura

     * 1 tējkarote vaniļas ekstrakta 

     * 1 ēdamkarote piena

Pagatavošana:
     Iesākumā par cukuru, precīzāk, tā daudzumu. Es mīlu saldumus, un šie cepumi tiešām tādi ir, tāpēc pievienoju pusotru glāzi cukura, un, godīgi sakot, man bija par saldu. Ja gatavošu vēlreiz, pavisam noteikti ar cukura daudzumu nepārcentīšos, jo arī pildījums ir ļoti salds. 

     Cepeškrāsns jāuzsilda uz 200 grādiem. 

     Tātad, taisam mīklu. Lai to būtu vieglāk samīcīt, sviestam jābūt mīkstam. Tā kā es vienmēr aizmirstu to izņemt no ledusskapja brīdi pirms sāku gatavot, man ir divas metodes, kā panākt vajadzīgo konsistenci. Pirmā) ielikt to mikroviļņu krāsnī uz pus minūti, un otrā) sviestu sarīvēt vai smalki sagriezt. Ja negribas ķēpāt rokas, iesaku mikroviļņu krāsni.

     Jāsajauc mīkla.Man patīk vispirms sajaukt visas sausās sastāvdaļas, tātad - bļodā liek miltus, kakao, sodu, cepamo pulveri, sāli un visu samaisa. Pēc tam pievieno sviestu un olu. Masa jāsamīca līdz tā paliek viendabīga. To var darīt ar karoti, bet tad mīcīšana prasīs vairāk laika un spēka, tāpēc es parasti to daru ar rokām. Tīrām, protams.

     Ņemam pannu, izklājam ar cepamo papīru. No masas jāveido neliekas bumbiņas (apmēram 1,5 cm diametrā) un jākārto uz pannas ar vismaz 2 cm atstarpēm, jo tās kusīs. Man iznāca 3 pannas.

     Jācep 9 minūtes, un te nederēs bakstīšana ar sērkociņu, lai pārliecinātos vai gatavs. Kad pagājušas norādītās 9 minūtes, cepumi jāņem ārā un jāatstāj uz pannas pāris minūtes. Sākumā tie vēl būs pavisam mīksti, tomēr ātri sacietēs. Cepumiem jāatdziest, pa to laiku var pagatavot sviesta krēmu.

     Traukā liek sviestu, tam pievieno izsijātu pūdercukuru. Kuļ līdz veidojas balta masa. Būtu labi to darīt ar mikseri, bet karote arī nekādu ļaunumu nenodarīs. Pievieno vaniļas ekstraktu un beigās iekuļ pienu, lai veidotos kremīga masa. 

     Kad cepumi atdzisuši, tie jāsaliek pa pārīšiem, tā lai atbilstu izmēri. Uz viena cepumiņa viducī uzliek krēma bumbiņu (ar tējkarotes galu iznāk lieliski) virsū liek otru cepumu un tos nedaudz saspiež. 

     Ir svarīgi gatavos cepumus uz stundu atstāt ledusskapī, lai tie kļūtu saturīgāki un nejuktu ārā.
     Lieliski garšo, ja tos ēdot pamērcē pienā. 

Lai labi garšo,

Anna. 

     

     

Vakara iedvesma

   
    Līdz šim esmu atrādījusi tikai sāļās receptes, lai arī patiesībā man vairāk patīk gatavot tieši saldumus. Pateicoties vakara iedvesmai esmu atradusi burvīgas cepumu receptes, un iespējams jau rīt dzīvošos pa virtuvi, lai vienu no tām izmēģinātu. Ar nepacietību gaidu iznākumu, tāpēc vēliet man veiksmi, lai pēc tam es šos brīnumus varētu atrādīt arī šeit.

*Bildi jau atkal aizņēmos.

Uz drīzu atkalredzēšanos,
Anna.

Pildīti šampinjoni

     Neesmu aizmirsusi par savu apņemšanos, esmu šo, to jaunu samācījusies gatavot, vienkārši nav sanācis laika padalīties ar saviem veikumiem. Šoreiz pienākusi pildīto šampinjonu kārta, kuri lieliski garšo kā silti, tā auksti un ir burvīga uzkoda.

Vajadzēs:
     * lielus, skaistus šampinjonus
     * vistas fileju
     * majonēzi
     * dilles
     * lauru lapas un melnos piparus

Pagatavošana:
     Droši vien jau pamanījāt, ka šoreiz neminēju daudzumus. Viss atkarīgs no vēlēšanās - cik daudz šampinjonu, attiecīgi arī ck daudz pārējās sastāvdaļas. Man bija viena panna (skaitu gan vairs neatceros) un pietika ar vienu vistas fileju. Pārējo pievienoju pēc garšas.
     Šeit ir jāveic nelieli sagatavošanās darbi, proti, ir jāvāra vista. Ūdenim pievieno pāris lauru lapas, rupjo sāli un veselus melnos piparus un vāra līdz gaļa sāk jukt ārā. Tā nedaudz jāatdzesē, lai nedegtu pirksti to smalcinot.
     Uzsildam cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Nedrīkst aizmirst nomazgāt šampinjonus. Lai arī tie vizuāli izskatās tīri, tomēr tiem mēdz būt pielipuši nelieli gruzīši. Ir smieklīgi to atgādināt, bet tomēr ir cilvēki, kuri šampinjonu mazgāšanu neuzskata par vajadzīgu. Nomazgātiem un nedaudz apžāvētiem tiem izņem kātiņus, tā lai būtu pietiekami daudz vietas pildījumam. Kātiņus neizmetam, bet smalki sagriežam un ieliekam traukā, kurā gatavosim pildījumu. Pēc tam jāsasmalcina vista. Var malt ar gaļas mašīnu, bet man tā šķiet pārāk liela ķēpa. Gaļa tik un tā izvārīta līdz ārā jukšanas stadijai, tāpēc smalki sagriežot un pēc tam maisot kopā sastāvdaļas tā tik un tā pārvērtīsies vajadzīgajā konsistencē.
     Gaļu pievienojam sēņu kātiņiem. Sakapā dilles, pievieno. Visu nedaudz samaisa un tad liek klāt majonēzi tik daudz, lai veidotos viendabīga, bet ne šķidra masa. Nevajadzētu žēlot sāli un piparus, tajai jābūt diezgan pikantai, jo paši šampinjoni ir diezgan pļiekani. Iesaku sāli un piparus likt klāt pakāpeniski, ik pa brīdim pagaršojot, arī pārcensties nevajadzētu.
     Šampinjonu cepurītes kārto ar cepampapīru izklātā pannā, tajās glīti ieliek pildījumu. Galvenais ir piepildīt cepurītes, ja masa paliek pāri, tad var likt ar kaudzīti. Šaujam iekšā cepeškrāsnī un cepam aptuveni 15 minūtes, lai šampinjoni kļūtu līdzīgi bildītē redzamajiem. Man patīk ēdienu gatavot arī acīm, ne tikai vēderam baudāmu, tāpēc dekorēju ar pētersīļa lapiņām.

*Bildi aizņēmos no tantes googles, jo manējie pazuda tik ātri, ka nepaspēju nofotografēt.

Lai labi garšo,
Anna.

Makaroni ar vistas gaļu un sieru

     Beidzot esmu īstenojusi savu sen aizmirsto ideju veidot recepšu blogu. Lai nebūtu jebkādi pārpratumi, jau uzreiz informēju, ka šeit pārsvarā būs atrodamas jau citu radītas receptes manā interpretācijā. Es nepavisam neesmu ģēnijs virtuvē, tieši tāpēc man pašai būs interesanti, ko es ar savām mazajām rociņām un aprakstītiem papīrīšiem esmu spējīga uzmeistarot, toties šis blogs palīdzēs man turēties pie apņemšanās vismaz reizi nedēļā pagatavot ko jaunu. Kāpēc pirmo izvēlējos tieši šo recepti? Ko gan citu, ja ne savu firminieku!

Sastāvdaļas:
     * Bantīšu makaroni (lai cik amizanti neliktos, tieši ar šiem ir visgaršīgāk)
     * 2 vistas filejas
     * paciņa kausētais siers
     * saldais krējums (parasti izvēlos 200ml iepakojumu un tad pēc izjūtas)
     * 2 nelieli burkāni
     * sīpols
     *ķiploks
     * svaigas dilles vai pētersīļi pēc vēlēšanās un iespējām
     * garšvielas - sāls, pipari, garšviela vistas gaļai, baziliks

Pagatavošana:
     Sākam ar to, ka jāuzliek vārīties ūdens. Tikmēr jāsagriež vistas fileja nelielos kubiciņos, jāsarīvē burkāni, jāsasmalcina sīpols un ķiploks (pietiek ar 2 nelielām daiviņām). Pa šo laiku ūdens būs uzvārījies, jāieber makaroni. Tos nedrīkst pārvārīt, viducītī tiem jābūt mazliet cietiem, citādāk pēc tam ar saldo krējumu un sieru būs putra. Parasti pērku RIMI bantīšu makaronus, un tiem vārīšanas laiks ir 11-13 minūtes, es vāru desmit. Ūdenim pievienoju sāli un mazliet olīveļļas, lai tie pēc nokāšanas nesaliptu.
     Kamēr makaroni vārās, uz pannas jāliek sagrieztā vistas fileja. Nedaudz apcep, pievieno sāli, piparus un ķiploku. Kad tā gandrīz gatava, pievieno vistas gaļas garšvielu (jā, tā arī saucas) un nedaudz baziliku. Pēc tam burkānus un sīpolus. Galvenais šajā procesā ir neaizmirst par makaroniem. Tie jānokāš, un, ja nav dziļa panna, jāatstāj katlā.
     Vistai klāt liek kausēto sieru un saldo krējumu (sākumā var neizmantot visu iepakojumu, ja pietrūkst, to var pievienot pēc tam). Nedaudz pasautē, lai vistas gaļa būtu mīksta.
     Pagatavoto mērcīti liek klāt makaroniem, pievieno sakapātus pētersīļus vai dilles, iecilā tā, lai viss viendabīgi sajaucas. Mirkli pasilda un tad vakariņas gatavas! Šeit galvenais ir neturēt uz uguns par ilgu, jo tad saldais krējums iesūksies makaronos un tie šķitīs kā pārvārīti.
     Burvīgi garšo kopā ar baltvīnu!

Lai labi garšo,
Anna.