Mājās gatavoti maršmalovi jeb Anna plosās virtuvē

    Recepte, kura ir neticami vienkārša, toties uztaisa tādu bardaku virtuvē, ka saturies! Šis bija mans pirmais maršmalovu eksperiments un esmu sapratusi, ko darīju nepareizi. Tiklīdz būšu uz kājām un varēšu atjaunot želatīna krājumus, tā ķeršos pie receptes pārstrādāšanas, bet pašlaik padalīšos ar darba gaitu un saviem komentāriem par katru soli. Nesabīstaties no ārprātīgi garā raksta, gatavošana aizņēma apmēram pus stundu.

Ko es izmantoju:
     * ~30g želatīnu
     * 3 1/2 glāzes cukuru
     * glāzi ūdens
     * pūdercukuru

Ko vēl vajadzēja:
     * sīrupu (par kuru ir vesels stāsts)
     * 1/4 tējkaroti sāls (to es vienkārši aizmirsu)
     * vaniļas ekstraktu

Pagatavošana:
     Tātad, par sīrupu. Pirms gatavošanas es veicu īstu izpēti internetā, un biju diezgan šokēta, ka latviski nebija pieejama neviena maršmalovu recepte. Tātad, man nebija variantu, vienkārši jāmēģina atkost angliskās. Gandrīz visās receptēs minēta tāda sastāvdaļa kā light corn syrup, un, kā man izdevās noskaidrot, tāds pieejams tikai specializētos amerikāņu veikalos. Skan smieklīgi, bet tiešām, amerikāņiem ir daudz tādas gatavošanas sastāvdaļas, kuras nopietni atvieglo viņu dzīves (piemēram baking m&m's, kuras cepumiem). Zaudējusi cerību šādu sastāvdaļu atrast Latvijā, jo īpaši Kuldīgā, meklēju recepti bez sīrupa. Atradu tādu, kurā izmantots agaves sīrups, bet minēts, ka var aizstāt pagatavojot vairāk cukura sīrupu. Vēlāk noskaidroju, ka corn syrup vietā var izmantot jebkuru citu sīrupu un pat medu. Bet tas nākamajai reizei.
     Un visbeidzot, pie gatavošanas. Želatīnu aplej ar pus glāzi auksta ūdens. Noliekam maliņā. Katliņa lej otru pus glāzi ūdens, klāt pievieno visu norādīto cukura daudzumu un uz lēnas uguns vāra sīrupu. Te es pieļāvu kļūdu - baidoties piededzināt, pie pirmajiem burbulīšiem ņēmu nost, kā rezultātā cukurs nebija līdz galam izkusis. Sīrups ir jāvāra līdz katliņa maliņās vairs nav cukura graudiņi.
    Lielā blodā liek želatīnu, kurš pa šo laiku būs pārvērties klucī. Par to var nesatrauktis, ar mikseri nedaudz sasmalcinam. Tad, nepārtraukti kuļot ar mikseri, lēni jālej klāt karstais cukura sīrups. Jāputo līdz masa paliek balta un bieza. Orģinālreceptē bija norādītas 10-15 minūtes, bet man tā bija īstajā konsistencē jau pēc piecām minūtēm, un, baidoties nokaut mikseri, putošanu pārtraucu.
    Masa jālej cepešpannā, kura izklāta ar cepamo papīru un tas apkaisīts ar pūdercukuru. Iesaku izvēlēties nelielu pannu ar augstām malām. Man tā bija liela un sekla, tāpēc iznāca mini maršmalovi. Tātad, lejam masu cepešpannā un ļaujam sacietēt vismaz 2 stundas. Nevajag sabīties, ja sākumā tā izskatās pēc jau kožļātas kožļenes.
    Īstas problēmas sagādā izmantoto trauku mazgāšana. Miksera slotiņas uz nakti atstāju siltā ūdenī, bet bļodā esošajiem pārpalikumiem ļāvu sacietēt un tad tos nokasīju. Citādāk gumijaino masu ir ārkartīgi grūti nomazgāt.
     Kad pagājušas vismaz 2 stundas, sacietējusī masa bagātīgi jāapkaisa ar pūdercukuru un jāsagriež. Visus gabaliņus vēlreiz jāapviļā pūdercukurā.
    Mājās gatavotie maršmalovi nav sliktāki kā pirktie - tos var gan cept uz iesmiņiem ugunskurā (kā to amerikāņu filmās dara, es izmantoju koka irbulīti un sveci), gan iebērt karstā kakao, gan ēst tāpat. Iesaku uzglabāt slēgtā traukā, citādāk tie ātri paliek cieti.

Lai labi garšo,
Anna.